Vasaras piedāvājumu literatūras gardēžiem iesaka tulkotāja Silvija Brice

Andžela Kārtere
„Vakari cirkā”
“Rotaļīgākais no intelektuālās avantūristes Andželas Kārteres darbiem. Krāsu un kaislību pilns romāns ar reibinošu valodu un netveramu pāreju no īstenības uz sapni. Varbūt pasaka pieaugušajiem, varbūt stāsts par tevi pašu un to, ko tu no sevis slēp.”

Mārtins Gīlihs
“Apskāviens”
“Lai cik daudz grāmatu jūs šovasar izlasīsiet, šī paliks neaizmirstama. “Es neesmu idiots,” tā savu stāstu sāk Dolfs, kurš zina, ka pret mirušajiem jāizturas saudzīgi, un mīl skaistus tauriņus. Ja uzdrošināmies iet turp, kurp viņš mūs ved, pārdzīvojums ir satricinošs. Neviens cits mūs turp neaizvestu.”

Valters Kempovskis
“Viss velti”
“Tā varētu būt pasteļtoņos gleznota Austrumprūsijas muižas dzīves idille – ja vien darbība nenotiktu 1945. gada sākumā, kad no austrumiem tuvojas fronte un uz rietumiem bēg visas cerības. Par spīti draudīgām zīmēm un pat oficiālām ziņām, kas nesola neko labu, cilvēks allaž tic, ka nelaime paies garām. Atsevišķās ainas pamazām apvienojas panorāmā, kuras traģisms kļūst arvien spilgtāks un baisāks, līdz jāapjēdz vissāpīgākais: viss bijis velti. Līdzpārdzīvojums garantēts arī mūsdienu Latvijā.”

Hāleds Hoseinī
“Pūķa ķērājs”
“Ieejot grāmatā kā svešinieka mājā, uz svešādos rakstos noaustu paklāju fona tu ieraugi trakojam skaudras kaislības. Tās pārņem tevi savā varā, jo ir tieši tikpat cilvēciskas kā tavējās, un tu pamazām saproti, ka Afganistāna, ko plosa nebeidzami nemieri, atrodas uz tās pašas planētas, uz kuras dzīvo tu.”

Karloss Ruiss Safons
“Vēja ēna”
“Kas gan īstam lasītājam var būt valdzinošāks par aizmirstu grāmatu kapsētas labirintiem, kuros gaida dzīvesstāsti, kas pamatā var būt arī tavējie? Tur noteikti glabājas arī tā vienīgā grāmata, kas paredzēta tev kopš dzimšanas un vedīs tevi kā Ariadnes pavediens. Iespējams ir viss. Dzīvesstāsti, kas risinājušies dažādos laikos un vietās, piepeši savijas intrigā, kas notur lasītāju līdz pēdējai lappusei. Un – rodas vēlēšanās iemācīties spāņu valodu, lai katrs pats taču jel lasītu Safonu oriģinālā.”

Janušs Leons Višņevskis
“Vientulība tīmeklī”
“Veikls atsvešinājums, tikpat veikla tuvošanās līdz teju maksimālai intimitātei – un piekrītiet, to vajag mācēt. No traģēdijas līdz nirvanai. Ikreiz, kad liekas, ka sižets kļūs banāls, tas pārsteidz ar jaunu, skaudru svaigumu. Ne tikai stāsts par neizturamu mīlestību, bet arī par austrumeiropieša karjeru Rietumos – par talantu un neatlaidību. Ir jālasa poļu literatūra, lai saprastu, kas ir smeldze. Brīnišķīgs, precīzs tulkojums.”

Heinrihs Bells
“Eņģelis klusēja”
„Manuprāt, Heinrihs Bells Latvijā ir labi pazīstams un iemīļots. Zinu daudzus, kas ik pa laikam pārlasa, piemēram, viņa romānu “Ar klauna acīm”. Nu mēs sastopamies ar romānu, kas pirmo reizi publicēts tikai 1992. gadā, teju desmit gadus pēc autora nāves. Lasīju to kā dzeju, kā sāpju pilnu poēziju, kas neizturami skaudri stāsta par izmisumu, vientulību un mīlestību tādā laikā, kad vieglāk ir mirt, nevis dzīvot. Smalkās nianses trāpa sirdī, vizualizējot melnu bezcerību un pēdējo vāro cerības liesmiņu. Pēcvārds tikai pierāda, cik veltīgi ir mēģinājumi preparēt poēziju.”


Silvija Brice:
1999. gadā atzīta par labāko daiļliteratūras tulkotāju Latvijā.
2002. gadā saņēmusi  Latvijas Kultūras ministrijas balvu par pasaules daiļliteratūras tulkojumiem latviešu valodā.
2002. gadā ieguvusi Latvijas Kultūras fonda balvu mākslu nozarē par izcilu daiļliteratūras tulkošanu.
2004. gadā saņēmusi konkursa “Gada grāmata” balvu kā labākā tulkotāja.

Silvija Brice ir tulkojusi vairāk nekā 150 grāmatas no vācu, angļu, poļu un citām valodām.